Šinšillu slimības

Biežāk sastopamās šinšillu slimības

Jau sākumā stingri jāpiekodina — nekādā gadījumā nemēģiniet ārstēt paši! Ja novērojat izmaiņas jūsu šinšillas uzvedībā vai pastāv aizdomas, ka dzīvnieks varētu būt slims, noteikti sazinieties ar veterinārārstu. Lielā mērā veiksmīga ārstēšana ir atkarīga no tā, cik ātri tiks sniegta nepieciešamā palīdzība. Jau iegādājoties šinšillu, vajadzētu noskaidrot, pie kura veterinārārsta varēsiet griezties pēc palīdzības, jo labu speciālistu Latvijā diemžēl nav daudz.

Ja tiek ievēroti optimālie apstākļi šinšillu turēšanai un nav rupju diētas kļūdu, tad šinšillas slimo salīdzinoši reti.

Ādas slimības
  • Dermatofitoze, jeb sēnīšu slimības. Galvenokārt izpaužas tad, ja ir nekvalitatīva, pelējusi barība vai siens un dzīvniekam ir novājināta imunitāte. Var provocēt arī antibiotiku lietošana. Ādas bojājumiem ir neregulāra forma ar apsārtušu robežu un slimās vietas pārklātas ar krevēm.
  • Abscess var rasties pēc ādas ievainojuma. Tas var būt neredzams zem kažoka un atklājas tikai pēc uztūkšanas.
  • Apmatojuma bojājumi. Domājams, ka kažoka graušanu izraisa stress, garlaicība, ieradums, nepietiekams vai nesabalansēts uzturs, tomēr ne vienmēr var atrast šī paraduma īstos iemeslus.
Gremošanas sistēmas slimības
  • Zobu bojājumi un siekalošanās. Zobu patoloģijas šinšillām ir izplatīta problēma un tās var parādīties jebkurā dzīves laikā. Siekalošanās ir pirmā pazīme, kas norāda uz kādu problēmām mutes dobumā.
  • Caureju novēro reti, taču tā ir bīstama un laikus neārstēta var izraisīt taisnās zarnas prolapsu vai nāvi. Caureju var izraisīt dažādi faktori.
  • Aizcietējumus novēro biežāk kā caureju. Parasti to iemesls ir nepareiza diēta — barībā trūkst šķiedrvielu, bet var būt arī no stresa, ūdens trūkuma vai liekā svara. Galvenās pazīmes ir samazināts fekāliju daudzums, tās ir sīkas un cietas. Šinšilla kļūst mazkustīga un tup ar uzmestu kupri.
  • Kuņģa timpānija izsauc galvenokārt straujas izmaiņas diētā vai pārēšanās. Šinšilla ir apātiska, apgrūtināti elpo un iztaustot ir sāpīgs palielināts vēders. Dzīvnieks ieņem neparastas pozas. Vemšana šinšillām nav iespējama anatomijas īpatnību dēļ.
  • Kuņģa čūlas galvenais iemesls ir nekvalitatīva vai nesabalansēta barība.
Elpošanas sistēmas slimības
  • Aizrīšanās. Ļoti reti, tomēr ir gadījumi, kad šinšillas nāves iemesls ir nosprostota traheja aizrijoties.
  • Augšējo elpceļu infekcijas novēro, ja netiek ievēroti pareizi turēšanas apstākļi ( skat. Audzēšana). Galvenās pazīmes ir šķaudīšana, deguna izdalījumi un konjunktivīts. Ja laicīgi neārstē ātri progresē līdz pneimonijai, kuru izārstēt šinšillām ir sarežģīti.
Acu un ausu slimības
  • Konjunktivītu var izraisīt acīs nokļuvuši svešķermeņi. Strutains konjunktivīts norāda uz bakteriālu infekciju, diētas vai zobu problēmām.
  • Vidusauss iekaisuma galvenie iemesli ir neārstētas elpošanas ceļu infekcijas vai trauma.
Multisistēmiskās slimības
  • Septicēmiju izraisa neārstētas kuņģa zarnu saslimšanas, bet iemesls var būt arī dažādas baktērijas vai pelējums.
  • Karstuma dūriens Šinšillas slikti panes temperatūru, kas augstāka par 26 0C. +30 0C tām var būt jau nāvējoša. Pazīmes — sākumā nemiers, tad parādās sekla, ātra elpošana, siekalošanās, vājums, vēlāk hipertermija, koma un nāve. Palīdzība — dzīvnieks lēnām un uzmanīgi jāatdzesē. Būri novieto pēc iespējas vēsākā vietā, var dzīvniekam pielikt vēsu termoforu, ķepas un ausis pamērcēt aukstā ūdenī.
  • Listeria monocytogenes infekcija jeb listerioze bieži saistīta ar antisanitāriem turēšanas apstākļiem, piesārņotu barību vai ūdeni. Diemžēl šinšillām ārstēšana nav efektīva un dzīvnieks aiziet bojā.
  • Yersinia spp.infekcija jeb jersenioze. Galvenokārt inficēšanās notiek no savvaļas grauzējiem — pelēm un žurkām. Arī šī slimība šinšillām nav ārstējama.
Dzimumfunkciju patoloģijas
  • Mājas apstākļos, ja nav iecerēts nodarboties ar komerciālu šinšillu audzēšanu un pavairošanu, izvēlieties šinšillas ar vienādu dzimumu. Ja tās no mazotnes ( 2—4 mēn. vecuma) ir augušas kopā, tad arī turpmāk, visticamāk, paliks labi draugi uz visu mūžu.
  • Dzimumfunkciju patoloģijas var būt neauglība, aborts, aizturēts vai mumificējies auglis, metrīts, matu gredzens tēviņiem u.c. — vienmēr par aizdomām uz kādu no dzimumfunkciju patoloģijām iesaku sazināties ar veterinārārstu un nemēģināt problēmu atrisināt pašiem.
Citas slimības
  • Herpes vīrusa 1 infekcija ir konstatēta arī šinšillām. Pazīmes — konjunktivīts, neiroloģiski traucējumi, apātija un nāve. Diemžēl šinšillu ārstēšana ir neefektīva.
  • Minerālvielu un vitamīnu trūkums Dzīvniekiem novēro trīci, riņķošanu, krampjus un paralīzi. E vitamīna trūkumu sauc arī par dzelteno ausu slimību. Šādos gadījumos šinšillu taukaudi iegūst izteikti dzeltenu krāsu. B1 vitamīna deficīts izraisa atgriezenisku kaitējumu perifērajiem motorajiem nerviem. Nelīdzsvarota kalcija fosfora attiecība vai fosfora trūkums barībā var izraisīt smagas muskuļu spazmas, parasti skarot ekstremitāšu un sejas muskuļus. Reizēm var novērot resnākas locītavas.